Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bīdīt
bīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
PiemēriBīdīt krūzi uz galda vidu.
1.1.Virzīt (cilvēku).
PiemēriBīdīt ciemiņu uz durvju pusi.
Avoti: 2. sējums