bīdīt
bīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
PiemēriBīdīt krūzi uz galda vidu.
- Bīdīt krūzi uz galda vidu.
- Bīdīt skapi tuvāk pie sienas.
- Bīdīt aizkarus.
- Saimniece ar divi meitām grāba un bīdīja sienu klāt..
- Janelis.. sāka enerģiski bīdīt krēslus..
- Nesteigdamies Goba bīdīja roku pelēkā svārka piedurknē.
1.1.Virzīt (cilvēku).
PiemēriBīdīt ciemiņu uz durvju pusi.
- Bīdīt ciemiņu uz durvju pusi.
Avoti: 2. sējums