bīties
bīties bīstos, bīsties, bīstas, pag. bijos; intrans.
1.Pārdzīvot bailes Baidīties.
PiemēriBīties no suņiem.
- Bīties no suņiem.
- Bīties soda.
- Bīties tumsas.
- Ne no kā nebīties.
- ..Nebīsies nāves pat nestundā skarbā. Droši tu iziesi cīņā un darbā..
- Soļi dobji skan [tukšā telpā], tu pūlies klusi staigāt. Tukšums, nav ko bīties, tomēr bailes.
- Bīsties grēku, sveša māte, Neraudini bārenīti! Bārenītes asariņas Maksā zelta gabaliņu.
- Bīstas kā velns no krusta.
Stabili vārdu savienojumiBīties kā no uguns.
- Bīties kā no uguns — Ļoti bīties, baidīties.
1.1.Neiedrošināties.
PiemēriBīties pakustēties.
- Bīties pakustēties.
2.Izjust rūpes, nemieru. Baiļoties.
PiemēriBīties par dēlu.
- Bīties par dēlu.
- ..par tādām bēdām mums vairs nav jābīstas. Mūsu dēls.. atkal uz ceļa.
- ..tu pārāk ātri aizraujies. Tādēļ jau es bīstos. Ar tevi viegli var notikt, ka tu cilvēku iztēlojies pavisam citādu, nekā viņš ir.
3.Vairīties. Nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
PiemēriBīties šķēršļu.
- Bīties šķēršļu.
- No darba viņi [zemnieki] nebijās, plēsās celmainos laukos.
- ..teātris grūtību nav bijies, drosmīgi ķēries pie viena no sarežģītākajiem Brehta darbiem..
4.parasti 3. pers.; sar. Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
PiemēriJaunās šķirnes zemenes nebīstas no salnas.
- Jaunās šķirnes zemenes nebīstas no salnas.
Avoti: 2. sējums