būcenis
būcenis -ņa, v.
1.Mazs šķūnis vai piebūve.
PiemēriKoka būcenis.
- Koka būcenis.
- Plašo, piesnigušo pagalmu no visām pusēm ietvēra šķūnīši, nojumītes, no dēļiem saslieti būceņi..
1.1.sar.; niev. Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
Piemēri..to nemaz nevarēja saukt par māju: mazs, sakritis, šķūnītim līdzīgs būcenis bez priekšnama, lupatām aizbāztu lodziņu..
- ..to nemaz nevarēja saukt par māju: mazs, sakritis, šķūnītim līdzīgs būcenis bez priekšnama, lupatām aizbāztu lodziņu..
- Divi nojumes būceņi ar vectēvu ķēķīti [virtuvīti] priekšā. No tāda dzīvokļa aizbēgtu katrs daudzmaz kvalificēts strādnieks.
Avoti: 2. sējums