būvlaukums
būvlaukums -a, v.
Teritorija, kas aizņemta sabiedriskas dzīvojamās būves vai inženierbūves celšanas laikā.
PiemēriStrādāt būvlaukumā.
- Strādāt būvlaukumā.
- Iežogot būvlaukumu.
- Būvlaukumā jau veikti nepieciešamie priekšdarbi. Šajās dienās ielika pamatus vienai mājai, jūnija beigās tos liks otrai.
- Rūpnīcās ražo gatavas ēku detaļas un konstrukcijas, kuras būvlaukumā tikai samontē.
Avoti: 2. sējums