Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
baļļa
baļļa -as, s.
Plats – apaļš vai iegarens – koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
PiemēriGaļas baļļa.
  • Gaļas baļļa.
  • Apstīpot baļļu.
  • Baļļas un mucas jāaizveļ uz upi, būs jau izkaltušas, ka stīpas nenokrīt.
  • ..viņš.. uzlūkoja sievu, kura, pie veļas baļļas stāvēdama, sirdīgi berza kuģinieku kreklus un palagus.
  • Zilie kalni ar mežacūkām sētin piesēti. Tikai sagatavo cepešpannu un baļļu gaļas sālīšanai.
Avoti: 2. sējums