Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
babulnieks
babulnieks -a, v.
babulniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
babuļnieks -a, v.
babuļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
Piemēri..tāds babulnieks ar savu klibo baltiņu nekādi neiederējās Brīviņu bērēs.
Avoti: 2. sējums