babulnieks
babulnieks -a, v.
babulniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
babuļnieks -a, v.
babuļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
Piemēri..tāds babulnieks ar savu klibo baltiņu nekādi neiederējās Brīviņu bērēs.
- ..tāds babulnieks ar savu klibo baltiņu nekādi neiederējās Brīviņu bērēs.
- «Vai zināt, jūs [bezzemnieki] esat tāda babuļnieku banda! Vēl zeme nemaz nav rokā, bet meklējat jau bagātas sievas.» [Saka saimnieks].
- Par babuļniekiem māte sauca piedzīvotājus jeb vaļiniekus..
Avoti: 2. sējums