Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bakstīt
bakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
PiemēriBakstīt ogles.
1.1.intrans.
PiemēriBakstīt ar spieķi smiltīs.
2.parasti 3. pers.; sar. Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) — par asām, durstošām sāpēm.
PiemēriViņš tiešām vairs nejuta, ka pirkstu galus baksta asām adatām un ka ceļgalos kājas stipri lokās.
2.1.intrans.
PiemēriSāpīgi baksta deniņos.
Avoti: 2. sējums