bakstīt
bakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
PiemēriBakstīt ogles.
- Bakstīt ogles.
- Bakstīt malku krāsnī.
- ..Spāģis ar skaliņu bakstīja zobu starpas.
- Grunduļi nemierīgi berzās starp akmeņiem un bakstīja tos ar saviem strupajiem deguniem.
1.1.intrans.
PiemēriBakstīt ar spieķi smiltīs.
- Bakstīt ar spieķi smiltīs.
- Bakstīt sānos.
- Bakstīt ar pirkstu.
- Virpulis.. tik dusmīgi bakstīja ar iesmu katliņā, ka tupeņu [kartupeļu] mizas sāka pavērpties mutuļu virspusē.
2.parasti 3. pers.; sar. Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) – par asām, durstošām sāpēm.
PiemēriViņš tiešām vairs nejuta, ka pirkstu galus baksta asām adatām un ka ceļgalos kājas stipri lokās.
- Viņš tiešām vairs nejuta, ka pirkstu galus baksta asām adatām un ka ceļgalos kājas stipri lokās.
2.1.intrans.
PiemēriSāpīgi baksta deniņos.
- Sāpīgi baksta deniņos.
- Pirkstu galos baksta kā ar adatām.
Avoti: 2. sējums