balansēt
balansēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
PiemēriVirves dejotājs balansē.
- Virves dejotājs balansē.
- Tie [bērni] gāja grīļodamies, ar rokām balansēdami, lai nepakristu.
- Es ilgi balansēju uz vienas zābakā ieautās kājas.., līdz kamēr pavisam pazaudēju līdzsvaru, pārgāzos pāri laivas malai..
- Imants uzskrien pa slīpo dēli uz līmeniskā baļķa. Rokas izstiepis, viņš sākumā balansē, bet nenokrīt un pie mērķa laimīgi nolec.
2.trans.; ekon. Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
PiemēriBalansēt finanses.
- Balansēt finanses.
- Balansēt ienākumus un izdevumus.
Avoti: 2. sējums