balkons
balkons -a, v.
1.Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
PiemēriNeliels balkons.
2.Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
PiemēriAgnese pārlaida skatienu zālei un pavērsa arī uz balkonu.
Avoti: 2. sējums