balkons
balkons -a, v.
1.Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
PiemēriNeliels balkons.
- Neliels balkons.
- Iznākt uz balkona.
- Skats no balkona.
- Skaisti ir arī paši atpūtas nami. Katra loga priekšā plašs balkons, kur var pavadīt diendusas stundas.
- Rajona izpildkomiteja atradās.. sarkanu ķieģeļu namā ar augstu lieveni un balkonu otrajā stāvā.
2.Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
PiemēriAgnese pārlaida skatienu zālei un pavērsa arī uz balkonu.
- Agnese pārlaida skatienu zālei un pavērsa arī uz balkonu.
- Draugi paņēma balkona biļetes. Klusa, tumša niša, sarkanu plīšu apvilkti mīksti sēdekļi. Lejā parters, pilns cilvēku..
Avoti: 2. sējums