baltrocis
baltrocis -ča, v.
baltroce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
PiemēriBaltroce meitene.
1.1.pārn.; niev. Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
Piemēri..padomju skola neaudzina baltročus,.. apgūstot vispārējo izglītību, bērniem jāmācās strādāt arī fiziskais darbs.
Avoti: 2. sējums