banalitāte
banalitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → banāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTā [mīlestība] attēlota bez sentimentalitātes, bez melodrāmas, banalitātes un salkanuma.
2.Parādība, fakts ar banālu raksturu. Banāls izteiciens.
PiemēriSacīt banalitātes.
Avoti: 2. sējums