banalitāte
banalitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → banāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTā [mīlestība] attēlota bez sentimentalitātes, bez melodrāmas, banalitātes un salkanuma.
- Tā [mīlestība] attēlota bez sentimentalitātes, bez melodrāmas, banalitātes un salkanuma.
- ..viņi nevar piedot [rakstniekam] garlaicību, banalitāti, neīstumu.
- ..pat pieredzējuši mākslas zinātnieki pārmet Baltā un Rudā klauna banalitāti..
2.Parādība, fakts ar banālu raksturu. Banāls izteiciens.
PiemēriSacīt banalitātes.
- Sacīt banalitātes.
Avoti: 2. sējums