basmačs
basmačs -a, v.; vēst.
Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
PiemēriBaji, mullas un basmači bija neiedomājami nežēlīgi un viltīgi cīņā pret vīrišķīgajiem jaunās dzīves piekritējiem.
Stabili vārdu savienojumiBasmaču kustība.
Avoti: 2. sējums