Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
basmačs
basmačs -a, v.; vēst.
Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
PiemēriBaji, mullas un basmači bija neiedomājami nežēlīgi un viltīgi cīņā pret vīrišķīgajiem jaunās dzīves piekritējiem.
  • Baji, mullas un basmači bija neiedomājami nežēlīgi un viltīgi cīņā pret vīrišķīgajiem jaunās dzīves piekritējiem.
  • Ieročiem rokās ejiet [uzbeki] pret basmaču baru. Par dzīvību savu - par padomju varu..
Stabili vārdu savienojumiBasmaču kustība.
  • Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
Avoti: 2. sējums