Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
baznīcēns
baznīcēns -a, v.
Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
PiemēriReti, nosebojušies baznīcēni steidzās pa ceļu pāri kalnam uz baznīcu.
Avoti: 2. sējums