baznīcēns
baznīcēns -a, v.
Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
PiemēriReti, nosebojušies baznīcēni steidzās pa ceļu pāri kalnam uz baznīcu.
- Reti, nosebojušies baznīcēni steidzās pa ceļu pāri kalnam uz baznīcu.
- Kopā ar visiem baznīcēniem mēs iegājām baznīcā un nepacietīgi klausījāmies sprediķi..
Avoti: 2. sējums