Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
beka
beka
-as, s.
Sēne ar platu, biezu cepurīti un stingru kātiņu.
Piemēri
Sviesta beka.
Piemēri
Sviesta beka.
Priežu beka.
Bērzu beka.
Lāču beka.
Aunu beka.
Raganu beka.
Velna beka.
Iet bekās.
Pielauzt pilnu grozu ar bekām.
Cept bekas.
Žāvēt bekas.
Bekas cepurītes apakšpusē nav plātnīšu, bet viegli atdalāms porains slānis. Tajā ir daudz sīku stobriņu.
Jaunas apšu bekas un bērzu bekas nav sliktākas par baravikām. Apšu bekas ar sarkanbrūno cepurīti aug lapu koku mežos.
Neēdama, stipri rūgta ir žults beka, kas bieži sastopama skuju koku mežos.
pārn.
Cepuri - jā, to Mārtiņam uz kāzām vajadzēja jaunu. Ar šito veco beku mežā braukt varēja, bet ne uz baznīcu.
Stabili vārdu savienojumi
Kā (veca) beka.
Stabili vārdu savienojumi
Kā (veca) beka
—
vienk.
Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Avoti:
2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
beigas
beigt
beigties
beigts
beigums
beisbols
bejs
beka
bekars
bekoncūka
bekons
bekot
beks
beladonna
beletāža
Tēzaurs
beka
MLVV
beka
MEV
be̦ka