Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bekons
bekons -a, v.
1.Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
PiemēriBekona eksports.
  • Bekona eksports.
  • Augstvērtīgs bekons.
  • Bekona gaļai jābūt cauraugušai un sulīgai, ar smalkām muskuļu šķiedrām un baltiem taukiem.
2.sar. Bekoncūka.
PiemēriAudzēt bekonus.
  • Audzēt bekonus.
  • Nodot bekonus valstij.
  • Vecajā cūku kūtī baroja lielākos bekonus, bet lielajā šķūnī atradās pagaidu mītne mazākajiem.
  • ..[cūkkope] viena pati nobarojusi 240 bekonu.
Avoti: 2. sējums