belzt
belzt belžu, belz, belž, pag. belzu; intrans.
Smagi, spēcīgi sist.
PiemēriBelzt ar dūri.
- Belzt ar dūri.
- Belzt pa muguru.
- Ambainis pats rēca [smējās] vissirsnīgāk, belzdams ar biezo, sarkano plaukstu pa ādas mēteļa sāniem.
- Sargs belž.. ar milnu.
Avoti: 2. sējums