Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
berete
berete -es, dsk. ģen. -šu, s.
No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
PiemēriAr bereti, zemu papēžu kurpēm un vienkāršu blūzīti jūs nēsājat kostīmu ikdienā.
  • Ar bereti, zemu papēžu kurpēm un vienkāršu blūzīti jūs nēsājat kostīmu ikdienā.
  • Arājs [strādnieks] mēdza nēsāt melnu bereti.
  • Tai [meitenei] no beretes izspraukušās matu pūkas.
Avoti: 2. sējums