berzēt
berzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
PiemēriBerzēt traipaino vietu.
Stabili vārdu savienojumiBerzēt rokas (arī plaukstas).
2.parasti 3. pers. Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
Piemēri..[zēns] sāka ātri ģērbties. Apvilka nātna bikses, kuru cietās vīles jau pie pirmajām kustībām berzēja jēlas vietas stilbu iekšpusē un ceļgalos.
Avoti: 2. sējums