bet
bet saiklis
1.pretstatījuma saiklis. Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
PiemēriKomandiera īsais, bet atlētiskais augums veidoja neskaidru siluetu.
- Komandiera īsais, bet atlētiskais augums veidoja neskaidru siluetu.
- Istaba bija maza, bet mājīga.
- Tas [bērns] sāka kāri vilkt knupīti un kādu laiku aprima, bet tad brēca jo stiprāk.
1.1.Savienojumā «bet tomēr» piešķir pretstatījumam pieļāvuma raksturu.
Piemēri..stiprs un izturīgs, bet tomēr tāds kā paviegls, likās, visvairāk tikai aiz lielības viņš [Mārtiņš] te skrēja.
- ..stiprs un izturīgs, bet tomēr tāds kā paviegls, likās, visvairāk tikai aiz lielības viņš [Mārtiņš] te skrēja.
1.2.Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
PiemēriŠellija Prometejs neienīst savu mocītāju Jupiteru, bet gan sirsnīgi nožēlo..
- Šellija Prometejs neienīst savu mocītāju Jupiteru, bet gan sirsnīgi nožēlo..
- Tur nestāvēja rakstāmgaldi, bet gan parasti virtuves galdi ar vienu atvilktni..
1.3.Savienojumā «bet ne», «bet nevis» pastiprina pretstatu.
PiemēriAtnāca Jānis, bet nevis Pēteris.
- Atnāca Jānis, bet nevis Pēteris.
- Meitene nolaidās uz ežmaļa, bet ne gluži tuvu pie Andra..
- Etiķim jābūt dzidram, skābam, bet ne asam, kodīgam.
1.4.Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
Piemēri..vīnu apkārt dodama, viņa nenolaida acu, bet skatījās katram taisni ģīmī [sejā].
- ..vīnu apkārt dodama, viņa nenolaida acu, bet skatījās katram taisni ģīmī [sejā].
- Kā daudzas vācu mīnas, arī šī nesprāga, bet pārsita Plienam bruņu cepuri..
- Un pēkšņi manī pamostas iedoma, ka tas, kas neredzams sēž uz soliņa man līdzās, nav Roberts, bet Harijs.
1.5.pāru saikļa sastāvdaļa Savienojumos «..- bet», «nevis – bet» sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
PiemēriNe atpakaļ, bet uz priekšu iet mūsu dzīves gaita!
- Ne atpakaļ, bet uz priekšu iet mūsu dzīves gaita!
- ..[automobilis] brauca nevis pa lielceļu, bet taisni pa meža ceļu.
1.6.Savienojumā «gan – bet» norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
PiemēriVeckalacis arī lāgā nestāvēja uz kājām. Rokas gan pieķēris ratu malai, bet neparko nevarēja attrāpīt ass galu, kur atsperties.
- Veckalacis arī lāgā nestāvēja uz kājām. Rokas gan pieķēris ratu malai, bet neparko nevarēja attrāpīt ass galu, kur atsperties.
- Sīmanis gan mantu novēlēja, bet mirt nenomira.
2.pretstatījuma saiklis Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
PiemēriLietus beidzot pārgājis, bet saules nav.
- Lietus beidzot pārgājis, bet saules nav.
- Viņa ietina galvu priekšautā, bet viņš to atrāva nost un nobučoja meiteni vairāk reižu no vietas.
- Mare pagrozījās savā gulās vietā, bet blakus gulošā meita nepamodās.
- Meitenes bārienu gaida, bet štāba priekšnieks smaida..
2.1.Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
PiemēriJānis Bruzils juta, ka viena acs tam pamazām aiztūkst un apmiglo kā ar sarkanu miglu, bet toties otra kļūst arvien skaidrāka.
- Jānis Bruzils juta, ka viena acs tam pamazām aiztūkst un apmiglo kā ar sarkanu miglu, bet toties otra kļūst arvien skaidrāka.
3.pretstatījuma saiklis Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
PiemēriPēc svētkiem Kārlēns aizgāja un solījās pārnākt atkal rudenī. Bet nepārnāca ne rudenī, ne pavasarī..
- Pēc svētkiem Kārlēns aizgāja un solījās pārnākt atkal rudenī. Bet nepārnāca ne rudenī, ne pavasarī..
- Pa vārtiņiem kaunīgi iešļūca Liena un piemetās uz sola Zarēnietei blakus. Bet tā pat galvu nepagrieza, izlikās, nemaz nepamanījusi.
- Līzei bija bezgala žēl izmocītās jaunās sievas. Bet nu bija jāiet iekšā un jārunājas ar citiem.
4.pretstatījuma saiklis Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
PiemēriLai kāds dzērājs bij vecais Vanags, bet ataugu viņš taupīja, ragavām ilksi, pat to viņš neļāva nocirst savā mežā.
- Lai kāds dzērājs bij vecais Vanags, bet ataugu viņš taupīja, ragavām ilksi, pat to viņš neļāva nocirst savā mežā.
5.vienojuma pāru saikļa sastāvdaļa Savienojumos «..vien – bet arī», «..tikai – bet arī», «..tikvien – bet arī» vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
PiemēriRiekstu eļļa noder ne vien uzturam, bet arī parfimērijas un laku pagatavošanai.
- Riekstu eļļa noder ne vien uzturam, bet arī parfimērijas un laku pagatavošanai.
- Nikolajs Sņegovs bija ļoti aizrāvies ne tikai ar matemātiku, bet arī ar seno laiku vēsturi.
- Bērēs Saulīša baiss spraksti taisni satricināja sirdis, tāpēc ne tikai saimnieki, bet pat turīgākie rentnieki un graudnieki aicināja viņu.
6.part. nozīmē Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
PiemēriBet tad nosēts [linu lauks] - bez vienas švīkiņas [svītriņas], kā ar palagu noklāts!
- Bet tad nosēts [linu lauks] - bez vienas švīkiņas [svītriņas], kā ar palagu noklāts!
- «Bet tad ir gan milzenis [akmens]!» Andrs pabrīnījās.
7.lietv. nozīmē; sar. Šķērslis, kavēklis.
PiemēriPret [celtniecību ārpus Rīgas].. nav ko iebilst... Tikai šim pasākumam ir savs «bet». Celtniecība Baložos, Vecākos, Salaspilī un citur prasa ļoti lielus naudas ieguldījumus..
- Pret [celtniecību ārpus Rīgas].. nav ko iebilst... Tikai šim pasākumam ir savs «bet». Celtniecība Baložos, Vecākos, Salaspilī un citur prasa ļoti lielus naudas ieguldījumus..
- «Tas jau slikti nebūtu, sieviņ, bet ir viens bet».
Avoti: 2. sējums