Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezbārdains
bezbārdains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam nav bārdas.
PiemēriBezbārdains jauneklis.
1.1.Tāds, kur nav bārdas (par seju).
Piemēri..[puiša galva] ar saviem biezajiem matiem un bezbārdaino ģīmi [seju] būtu līdzinājusies bērna galvai..
Avoti: 2. sējums