Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezbailīgs
bezbailīgs -ais; s. -a, -ā
bezbailīgi apst.
1.Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes. Drosmīgs, drošs.
PiemēriBezbailīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBezbailīgs skatiens.
Avoti: 2. sējums