bezcerīgs
bezcerīgs -ais; s. -a, -ā
bezcerīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kam nav cerību. Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
PiemēriNekad vēl mūžā Ina nebija jutusies tik vāja un bezcerīga kā šajā brīdī [pie sabojātās mašīnas].
- Nekad vēl mūžā Ina nebija jutusies tik vāja un bezcerīga kā šajā brīdī [pie sabojātās mašīnas].
1.1.Tāds, kas nerada cerības Tāds, kas nesaistās ar cerībām (uz sekmēm, izdošanos).
PiemēriBezcerīgs pasākums.
- Bezcerīgs pasākums.
- Bezcerīgs mēģinājums.
- Bezcerīga cīņa.
- Bezcerīgs gadījums.
- Bezcerīgs stāvoklis.
- «Vai ievainojums bija smags?» - «Ļoti, tomēr ne bezcerīgs.»
- Diena būs bezcerīga, līdzīga aizlijušām [siena] ķirpām..
- Pēc dāmu nomaiņas [šaha spēlē] melno pozīcija kļuva bezcerīga, un 31. gājienā.. [šahists] padevās.
1.2.Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
PiemēriBezcerīgs skatiens.
- Bezcerīgs skatiens.
- Bezcerīga balss.
- Bezcerīga sejas izteiksme.
- Bezcerīgas domas.
- Annai uzmācās.. bezcerīgas skumjas - līdz kamēr ieradās viens vai otrs no abiem Andrejiem un atkal kaut cik sadūšināja.
- Viņa acīs bija vienaldzība, nedzīva un bezcerīga, kā cilvēkam, kuram vienalga, kas pēc mirkļa ar viņu notiks.
- «Uzrakstiet sūdzību tresta vadībai!» ieteica Zenta. Zemnieks bezcerīgi atmeta ar roku. «Daži jau aizrakstīja. Tas ir tikpat kā mironim uz kapsētu rakstīt vēstuli.»
1.3.pārn. Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
Piemēri..šo [izcirsto mežu] postažu nomainīja bezgalīgi drūmi purvi. Bet tieši šī bezcerīgā ainava kļuva par.. izgudrojuma augsni..
- ..šo [izcirsto mežu] postažu nomainīja bezgalīgi drūmi purvi. Bet tieši šī bezcerīgā ainava kļuva par.. izgudrojuma augsni..
Avoti: 2. sējums