Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezdarbnieks
bezdarbnieks -a, v.
bezdarbniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
PiemēriBezdarbnieku demonstrācija.
  • Bezdarbnieku demonstrācija.
  • Bezdarbnieku pabalsts.
  • Šīs pelēkās, pavārgušās bezdarbnieku sejas; šo darbu gaidošo cilvēku neziņā un šaubās tumstošie skatieni - cik vienādi tas bija visur, šaipus un viņpus jūrām!
  • Tad [viņš] kļuva bezdarbnieks.. Ilgi pārtika no gadījuma darbiem..
  • ..desmitiem tūkstošu precētu sieviešu [Anglijā] zaudē darbu, bet bezdarba pabalstu nesaņem. Bezdarbnieces, starp citu, oficiālajā statistikā nefigurē.
Stabili vārdu savienojumiInteliģentais bezdarbnieks.
Avoti: 2. sējums