bezgalīgs
bezgalīgs -ais; s. -a, -ā
bezgalīgi (2) apst.
1.Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā). Neierobežots.
PiemēriBezgalīgais laiks jeb mūžība ir sakars starp galīgiem jeb laicīgiem ilgumiem, kādos eksistē atsevišķas lietas, tas ir arī sakars starp kvalitatīvi dažādiem laikiem.
2.Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
PiemēriBezgalīgi klajumi.
2.1.Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi Ārkārtīgs.
PiemēriBezgalīgs prieks.
2.2.Ilgs, nemitīgs. Tāds, kas bieži atkārtojas. Apnicīgs, garlaicīgs.
PiemēriBezgalīgas sarunas.
2.3.apst. Ļoti, ārkārtīgi.
PiemēriCik plašs, cik bezgalīgi jauks bij mans darba lauks!
Stabili vārdu savienojumiBezgalīgi liels lielums. Bezgalīgi mazs lielums.
Avoti: 2. sējums