Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezgaumība
bezgaumība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Negaumība.
PiemēriPar īstu bezgaumības arsenālu bija pārvērsta kumode. Uz tās saliktas neskaitāmas krāsotas ģipša figūras: kaķi un suņi, putni un kukaiņi, pussieviete pusčūska, kaili bērni.
1.1.reti Bezgaumīgs veidojums.
Piemēri..uzraksts «Ielūgums» nepiedodami neprecīzi izpildīts, bet krāsainie laukumi tieši kaitina ar savu nesamērību un paviršību. Pie tam vēl ielūguma ceturtajā lappusītē atzīmēts šīs bezgaumības autora vārds.
Avoti: 2. sējums