Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezgaumīgs
bezgaumīgs -ais; s. -a, -ā
bezgaumīgi apst.
Tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes Negaumīgs.
PiemēriBezgaumīgs apģērbs.
  • Bezgaumīgs apģērbs.
  • Bezgaumīgs izšuvums.
  • Bezgaumīgs telpu krāsojums.
  • Bezgaumīgi dzejoļi.
  • Bezgaumīgas rotaļlietas.
  • Bezgaumīgi iekārtots dzīvoklis.
  • Gaisma, gaiss, daiļums un lietderība ir mūsdienu modernā dzīvokļa galvenās iezīmes. Nekā lieka, nekā neglīta un bezgaumīga!
  • Koncerts bija slikts, ar bezgaumīgu programmu.
Avoti: 2. sējums