bezgodis
bezgodis -ža, v.
bezgode -es, dsk. ģen. –žu, s.
1.Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
PiemēriUn, drebēdams dusmās, karalis šņāc: abi krāpnieki, bezgoži viņi!
1.1.Netikumīgs cilvēks.
PiemēriKāzās iedama, bezgode biju, pametu godinu pie mātes mājā.
Avoti: 2. sējums