bezgodis
bezgodis -ža, v.
bezgode -es, dsk. ģen. –žu, s.
1.Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
PiemēriUn, drebēdams dusmās, karalis šņāc: abi krāpnieki, bezgoži viņi!
- Un, drebēdams dusmās, karalis šņāc: abi krāpnieki, bezgoži viņi!
- Tomēr bezsirži un bezgoži ieviešas visur.
- Tā [vienaldzība] ļauj nomelnot cilvēkus, dod rīcības brīvību.. dažādiem bezgožiem, kuriem nekas nav svēts.
- sal. ..vējainais laiks zvejniekus nerroja kā īsts bezgodis.
1.1.Netikumīgs cilvēks.
PiemēriKāzās iedama, bezgode biju, pametu godinu pie mātes mājā.
- Kāzās iedama, bezgode biju, pametu godinu pie mātes mājā.
Avoti: 2. sējums