Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezizredžu
bezizredžu ģen., nelok.
Tāds (stāvoklis), kurā nav izredžu uz pozitīvu atrisinājumu.
PiemēriLūk, Herta Sūna ir spērusi soli laukā no šā muklāja, no bezizredžu dzīves.
Avoti: 2. sējums