bezkaislīgs
bezkaislīgs -ais; s. -a, -ā
bezkaislīgi apst.
1.Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
PiemēriBezkaislīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBezkaislīga nostāja.
Avoti: 2. sējums