bezkauņa
bezkauņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Tas (tāds), kas izturas bezkaunīgi.
PiemēriNeciešams bezkauņa.
- Neciešams bezkauņa.
- Protams, nebija sevišķi godīgi, ka viņa.. savienībā ar bezkauņu Alfredo mēģināja ieskaidrot Mintautam to, ko varbūt klājas pasacīt citā vietā..
- Bezkauņam visi pliki, tik viņš pats apģērbts.
Avoti: 2. sējums