Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezlaikā
bezlaikā apst.; reti
Pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
PiemēriLai sadega zelta nauda Ar zilām ugunīm, Ne es savu vainadziņu Bezlaika novalkāju.
Avoti: 2. sējums