bezsamaņa
bezsamaņa -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad zudusi samaņa. Nesamaņa.
PiemēriBezsamaņas stāvoklis.
- Bezsamaņas stāvoklis.
- Būt bezsamaņā.
- Slīgt bezsamaņā.
- Atmosties no bezsamaņas.
- Pamazām viņš visu atcerējās, tikai to nezināja, kādā kamerā un cik ilgi bezsamaņā gulējis.
- Piere iesānis atsitās pret durvju stenderes aso šķautni, un viņa [sieviete] bezsamaņā saļima uz grīdas.
- Uz aploksnes viņš uzrakstīja: «Rīgā. Prokuratūrā...» - un sabruka bezsamaņā. Brulinam šķita, ka viņš mirst.
Avoti: 2. sējums