Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezsaturīgs
bezsaturīgs -ais; s. -a, -ā
bezsaturīgi apst.
Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura. Viegls, tukšs, nevērtīgs.
PiemēriBezsaturīgs darbs.
Avoti: 2. sējums