bezsirdīgs
bezsirdīgs -ais; s. -a, -ā
bezsirdīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem. Cietsirdīgs, neatsaucīgs.
PiemēriBezsirdīgs cilvēks.
- Bezsirdīgs cilvēks.
- ..tomēr starp viņu [Pēteri] un šo bezsirdīgo skaistuli tik daudz sveša, neradnieciska..
- Berenika: Man arī jāziedo par bezsirdīgo, Kas sievas mīlestību satrieca, Kas mātes sirdi lika izsmieklā!
- ..viņa negribēja ticēt, ka dzīvs cilvēks var būt tik bezsirdīgs un nevienu reizi neatnākt pat pie sava bērna.
- pārn. Dažos acumirkļos kalni [debesīm apmācoties] ieguva pavisam citu izskatu: apdzisa, sadrūma, kļuva mironīgi salti un bezsirdīgi.
- pārn. Lielas neveiksmes un bēdas ir nežēlīgi saltai ziemai rada: ziemai, kura šķietas bezsirdīgi gara.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBezsirdīgi izturēties.
- Bezsirdīgi izturēties.
- ..gribējās zināt, ko teiks vecāki - vai nenožēlos bezsirdīgo rīcību?
Avoti: 2. sējums