bezspēcīgs
bezspēcīgs -ais; s. -a, -ā
bezspēcīgi apst.
1.Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka. Nespēcīgs.
PiemēriBezspēcīga slimniece.
1.1.Par ķermeni, tā daļām.
PiemēriBezspēcīga roka.
1.2.Tāds, kurā izpaužas spēka trūkums.
PiemēriViņa grib pacelt kāju vai roku, bet tās bezspēcīgi atkrīt atpakaļ, un viņa balstās pie stenderes.
1.3.Vārgs, panīcis (par augiem, to daļām).
PiemēriNevar pieļaut tādu stāvokli, ka rozēm pumpuri sāk plaukt zem ziemas segas, jo tad rozes izstīdz, t. i., attīstās bezspēcīgi, vāji dzinumi.
1.4.Nelietderīgs, neizmantojams.
PiemēriTehnika bez cilvēka ir bezspēcīga.
2.Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
PiemēriVoldis zināja, ka mājās viņam vairāk nav kā divdesmit latu... Sajuta, cik bezspēcīgs, visām varbūtībām pakļauts ir cilvēks, ja tam nav noteikta, nodrošināta ienākuma.
2.1.Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
PiemēriBezspēcīgs vaids.
2.2.Tāds (pasākums, darbība), kas nerada vajadzīgo, vēlamo vai parasto rezultātu. Neiedarbīgs.
PiemēriBezspēcīgi draudi.
Avoti: 2. sējums