Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
beztalantīgs
beztalantīgs -ais; s. -a, -ā
beztalantīgi apst.
1.Tāds, kam nav talanta.
PiemēriBeztalantīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas talanta trūkums.
PiemēriBeztalantīgs sacerējums.
Avoti: 2. sējums