Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
beztiesība
beztiesība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → beztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNebūtībā aizgājuši bezdarbs, trūkums, beztiesība. Mēs, [padomju] darba cilvēki, esam kļuvuši par savas zemes, savu fabriku un rūpnīcu saimniekiem..
Avoti: 2. sējums