Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
beztiesīgs
beztiesīgs -ais; s. -a, -ā
beztiesīgi apst.
1.Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
PiemēriBeztiesīgs cilvēks.
1.1.Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
PiemēriBeztiesīga kolonija.
Avoti: 2. sējums