beztiesīgs
beztiesīgs -ais; s. -a, -ā
beztiesīgi apst.
1.Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
PiemēriBeztiesīgs cilvēks.
- Beztiesīgs cilvēks.
- Būt beztiesīgam.
- ..[buržuāzija] labprāt sadedzinātu uz sārta katru visniecīgāko strādnieku brīvību un pārvērstu tos beztiesīgos vergos.
- ..muižnieki centās zemniekus pārvērst beztiesīgos darba darītājos..
1.1.Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
PiemēriBeztiesīga kolonija.
- Beztiesīga kolonija.
- Beztiesīga šķira.
- Tās [pirmsrevolūcijas Krievijas tautas] bija apspiestas un beztiesīgas.
Avoti: 2. sējums