bezvārda
bezvārda ģen.
bezvārdu dsk. ģen.; nelok.
1.Tāds, kam nav vārda, nosaukuma. Tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums.
PiemēriBezvārda kalns.
- Bezvārda kalns.
- ..bezvārda upītes ieteka Mēmelē patiešām ir jauka vieta..
- Atšķir nu, vēsture, lapas, Bezvārdu miljonus teic..
- Līst uguns, bet bezvārda kurgānu sargā Trīs vīri, kam Zemgalē šūpulis kārts.
1.1.pārn. Neievērojams.
PiemēriHerta Sūna [zobārste] negribēja palikt maza, nenozīmīga ierēdne, papīru tārps, bezvārda cilvēks kādā no daudzajiem reģistratūru lodziņiem..
- Herta Sūna [zobārste] negribēja palikt maza, nenozīmīga ierēdne, papīru tārps, bezvārda cilvēks kādā no daudzajiem reģistratūru lodziņiem..
2.tikai dsk.; reti Tāds, kas nav izteikts vārdos.
PiemēriKluss, bezvārdu kontrakts noturēja abas puses [zēnus un pansijas vadītāju] līdzsvarā.
- Kluss, bezvārdu kontrakts noturēja abas puses [zēnus un pansijas vadītāju] līdzsvarā.
Avoti: 2. sējums