bezvējš
bezvējš -a, v.; tikai vsk.
1.Stāvoklis, kad nav vēja. Rāms laiks.
PiemēriDabā parasts, ka pirms vētras iestājas klusums - pilnīgs bezvējš; neviena vilnīša, neviena mākoņa pie skaidrajām debesīm.
1.1.ģen.: bezvēja, adj. nozīmē Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem). Tāds, kur nav vēja (par vietu). Bezvējains.
PiemēriBezvēja laiks.
Avoti: 2. sējums