bezvējš
bezvējš -a, v.; tikai vsk.
1.Stāvoklis, kad nav vēja. Rāms laiks.
PiemēriDabā parasts, ka pirms vētras iestājas klusums - pilnīgs bezvējš; neviena vilnīša, neviena mākoņa pie skaidrajām debesīm.
- Dabā parasts, ka pirms vētras iestājas klusums - pilnīgs bezvējš; neviena vilnīša, neviena mākoņa pie skaidrajām debesīm.
1.1.ģen.: bezvēja, adj. nozīmē Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem). Tāds, kur nav vēja (par vietu). Bezvējains.
PiemēriBezvēja laiks.
- Bezvēja laiks.
- Bezvēja dienas.
- Bezvēja josla.
- Bezvēja salā mežs bija kluss, it kā domās nogrimis... kad vienas cirsmas galā ierunājās skaļāk, otrā galā varēja gluži skaidri sadzirdēt.
- Žēl bija vērot, kā kociņi salst ziemas skaidrajās bezvēja dienās un naktīs.
Avoti: 2. sējums