bezzobis
bezzobis -bja, v.
bezzobe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
PiemēriVecais bezzobis.
- Vecais bezzobis.
- Steidz, mana māmiņa, Biezputru vārīt: Bezzobis atnāca Panākstos.
- pārn. Tavs ienaids Ir slābans bezzobis, Kas tikai iz drošas slēptnes Met savus šautrus [šautras]!
2.s.; zool. Gliemene, kurai nav slēdzējzobu.
PiemēriVāku iekšpusē daļai gliemeņu ir slēdzējzobi, bet daļai - bezzobēm - to nav.
- Vāku iekšpusē daļai gliemeņu ir slēdzējzobi, bet daļai - bezzobēm - to nav.
Avoti: 2. sējums