Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
biļete
biļete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
PiemēriTeātra biļete.
  • Teātra biļete.
  • Tramvaja biļete.
  • Autobusa biļete.
  • Biļešu kase.
  • Biļetes cena.
  • Biļešu kontroliere.
  • Visas biļetes pārdotas.
  • «..redzēsi, ka tribīnes tagad lūzīs!» Vilnis bija sajūsmā. «Biļetes droši vien vairs nevar dabūt.»
  • Vanags par tiesu saskaitās.. «Tad tur ir gan aprēķins: pa Rīgu braukalēt, dienas kavēt! Un cik biļete vien nemaksā turpu atpakaļ.»
  • ..man jau kabatā atradās kompostrēta lidmašīnas biļete.
1.1.Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
Piemēri..rokā tam pazib nelielu iesārtu papīra strēmeļu paciņa, sīkiem burtiem apdrukāta.. Viņš piedāvā loterijas biļetes.
  • ..rokā tam pazib nelielu iesārtu papīra strēmeļu paciņa, sīkiem burtiem apdrukāta.. Viņš piedāvā loterijas biļetes.
  • Katram bija kabatā kāda totalizatora biļete, katrs bija ieinteresēts kāda zirga uzvarā.
2.Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
PiemēriPārbaudījumu biļetes.
  • Pārbaudījumu biļetes.
  • Bridi viņš sēdēja tukšu galvu kā eksāmenā, kad izvilkta slikta biļete.
  • Viņa [skolniece].. pārbaudījumu dienā droši vilkusi biļeti. Paņēmusi pirmo.
Stabili vārdu savienojumiBaltā biļete.
Avoti: 2. sējums